φθόγγος
Grec ancien
Étymologie
- Du verbe φθέγγομαι, phtéggomai (« proférer »).
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel | Duel | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nominatif | ἡ | φθόγγος | αἱ | φθόγγοι | τὼ | φθόγγω |
| Vocatif | φθόγγε | φθόγγοι | φθόγγω | |||
| Accusatif | τὴν | φθόγγον | τὰς | φθόγγους | τὼ | φθόγγω |
| Génitif | τῆς | φθόγγου | τῶν | φθόγγων | τοῖν | φθόγγοιν |
| Datif | τῇ | φθόγγῳ | ταῖς | φθόγγοις | τοῖν | φθόγγοιν |
φθόγγος, phthóggos *\ˈpʰtʰoŋ.ɡos\ féminin
- Son.
Dérivés
Prononciation
- (Région à préciser) : écouter « φθόγγος [ˈpʰtʰoŋ.ɡos] »