ἁλιεύς
: αλιεύς
Grec ancien
Étymologie
- Du verbe ἁλιεύω, halieúō (« pêcher »).
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel | Duel | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nominatif | ὁ | ἁλιεύς | οἱ | ἁλιεῖς | τὼ | ἁλιῆ |
| Vocatif | ἁλιεῦ | ἁλιεῖς | ἁλιῆ | |||
| Accusatif | τὸν | ἁλιέα | τοὺς | ἁλιέας | τὼ | ἁλιῆ |
| Génitif | τοῦ | ἁλιέως | τῶν | ἁλιέων | τοῖν | ἁλιέοιν |
| Datif | τῷ | ἁλιεῖ | τοῖς | ἁλιεῦσι(ν) | τοῖν | ἁλιέοιν |
ἁλιεύς, halieús masculin
Dérivés
Dérivés dans d’autres langues
- Latin : halieus
Prononciation
- *\ha.li.ěu̯s\ (Attique (Ve siècle av. J.-C.))
- *\(h)a.liˈeʍs\ (Koinè, Égypte (Ier siècle))
- *\a.liˈeɸs\ (Koinè (IVe siècle))
- *\a.liˈefs\ (Byzance (Xe siècle))
- *\a.liˈefs\ (Constantinople (XVe siècle))