Conjugaison:italien/abbottinare
abbottinare, verbe régulier du premier groupe, conjugué avec l’auxiliaire avere.
Modes impersonnels
| Mode | Présent | Passé | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Infinitif | abbottinare | \ab.bot.ti.ˈna.re\ | avere | abbottinato | \a.ˈve.re ab.bot.ti.ˈna.to\ |
| Gérondif | abbottinando | \ab.bot.ti.ˈnan.do\ | avendo | abbottinato | \a.ˈven.do ab.bot.ti.ˈna.to\ |
| Participe | abbottinante | \ab.bot.ti.ˈnan.te\ | abbottinato | \ab.bot.ti.ˈna.to\ | |
Indicatif
Conditionnel
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Subjonctif
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Impératif
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||