Conjugaison:italien/affienare
affienare, verbe régulier du premier groupe conjugué avec l’auxiliaire essere.
Modes impersonnels
| Mode | Présent | Passé | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Infinitif | affienare | \af.fje.ˈna.re\ | essere | affienato | \ˈɛs.se.re af.fje.ˈna.to\ |
| Gérondif | affienando | \af.fje.ˈnan.do\ | essendo | affienato | \ɛs.ˈsen.do af.fje.ˈna.to\ |
| Participe | affienante | \af.fje.ˈnan.te\ | affienato | \af.fje.ˈna.to\ | |
Indicatif
Conditionnel
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Subjonctif
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Impératif
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||