Conjugaison:italien/subordinare
subordinare, verbe régulier du premier groupe, conjugué avec l’auxiliaire avere.
Modes impersonnels
| Mode | Présent | Passé | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Infinitif | subordinare | \su.bor.di.ˈna.re\ | avere | subordinato | \a.ˈve.re su.bor.di.ˈna.to\ |
| Gérondif | subordinando | \su.bor.di.ˈnan.do\ | avendo | subordinato | \a.ˈven.do su.bor.di.ˈna.to\ |
| Participe | subordinante | \su.bor.di.ˈnan.te\ | subordinato | \su.bor.di.ˈna.to\ | |
Indicatif
Conditionnel
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Subjonctif
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Impératif
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||