Conjugaison:italien/svignare
svignare (« svignare »), verbe irrégulier du premier groupe conjugué avec l’auxiliaire essere.
Modes impersonnels
| Mode | Présent | Passé | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Infinitif | svignare | \Prononciation ?\ | essere | svignato | \ˈɛs.se.re\ |
| Gérondif | svignando | \Prononciation ?\ | essendo | svignato | \ɛs.ˈsen.do\ |
| Participe | svignante | \Prononciation ?\ | svignato | \Prononciation ?\ | |
Indicatif
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Conditionnel
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Subjonctif
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||