erudīti
Forme d’adjectif
erudīti \Prononciation ?\
- Nominatif masculin pluriel indéfini de erudīts.
- Exemple d’utilisation manquant. (Ajouter)
- erudīts.
- Exemple d’utilisation manquant. (Ajouter)
Déclinaison
| Indéfini | ||||
|---|---|---|---|---|
| Cas | Singulier | Pluriel | ||
| Masculin | Féminin | Masculin | Féminin | |
| Nominatif | erudīts | erudīta | erudīti | erudītas |
| Accusatif | erudītu | erudītu | erudītus | erudītas |
| Génitif | erudīta | erudītas | erudītu | erudītu |
| Datif | erudītam | erudītai | erudītiem | erudītām |
| Instrumental | erudītu | erudītu | erudītiem | erudītām |
| Locatif | erudītā | erudītā | erudītos | erudītās |
| Vocatif | - | - | - | - |
| Défini | ||||
|---|---|---|---|---|
| Cas | Singulier | Pluriel | ||
| Masculin | Féminin | Masculin | Féminin | |
| Nominatif | erudītais | erudītā | erudītie | erudītās |
| Accusatif | erudīto | erudīto | erudītos | erudītās |
| Génitif | erudītā | erudītās | erudīto | erudīto |
| Datif | erudītajam | erudītajai | erudītajiem | erudītajām |
| Instrumental | erudīto | erudīto | erudītajiem | erudītajām |
| Locatif | erudītajā | erudītajā | erudītajos | erudītajās |
| Vocatif | erudīto, erudītais | erudīto, erudītā | erudītie | erudītās |