gallinarius
Latin
Étymologie
- (Adjectif) Dérivé de gallina (« poule »), avec le suffixe -arius.
- (Nom commun) Substantivation de l’adjectif gallinarius.
Adjectif
| Cas | Singulier | Pluriel | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculin | Féminin | Neutre | Masculin | Féminin | Neutre | |
| Nominatif | gallīnārĭus | gallīnārĭă | gallīnārĭum | gallīnārĭī | gallīnārĭae | gallīnārĭă |
| Vocatif | gallīnārĭe | gallīnārĭă | gallīnārĭum | gallīnārĭī | gallīnārĭae | gallīnārĭă |
| Accusatif | gallīnārĭum | gallīnārĭăm | gallīnārĭum | gallīnārĭōs | gallīnārĭās | gallīnārĭă |
| Génitif | gallīnārĭī | gallīnārĭae | gallīnārĭī | gallīnārĭōrŭm | gallīnārĭārŭm | gallīnārĭōrŭm |
| Datif | gallīnārĭō | gallīnārĭae | gallīnārĭō | gallīnārĭīs | gallīnārĭīs | gallīnārĭīs |
| Ablatif | gallīnārĭō | gallīnārĭā | gallīnārĭō | gallīnārĭīs | gallīnārĭīs | gallīnārĭīs |
gallīnārĭus \Prononciation ?\ ; première classe
- De poulailler, de poule.
- Exemple d’utilisation manquant. (Ajouter)
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | gallīnārĭus | gallīnāriī ou gallīnārī |
| Vocatif | gallīnārī | gallīnāriī ou gallīnārī |
| Accusatif | gallīnārium | gallīnāriōs |
| Génitif | gallīnāriī ou gallīnārī |
gallīnāriōrum |
| Datif | gallīnāriō | gallīnāriīs |
| Ablatif | gallīnāriō | gallīnāriīs |
gallīnārius \Prononciation ?\ masculin 2e déclinaison
- Celui qui s'occupe du poulailler.
- Exemple d’utilisation manquant. (Ajouter)
Références
- « gallinarius », dans Félix Gaffiot, Dictionnaire latin français, Hachette, 1934 → consulter cet ouvrage